-2 °C
Man ir otrā tipa cukura diabēts. Regulāri mājās mēru cukura līmeni un esmu ievērojusi, ka, pārmērot to, jau pēc piecām minūtēm rezultāts var atšķirties. Piemēram, pirmo reizi bija 6,2 mmol/l, bet pēc maza brītiņa jau 6,5. Vai cukura līmenis var tā svārstīties, varbūt glikometrs nerāda pareizi? Jautā Svetlana Ventspils novadā
Atbild P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Una Gailiša: "Glikometrs ir paredzēts cukura diabēta pacientiem glikozes līmeņa paškontrolei, tādēļ lielai precizitātei nav būtiskas nozīmes. Mērījumu rezultātu var ietekmēt kā fiziskā aktivitāte un stress, tā veids, kā veikts dūriens pirkstā, – vai ņemts pirmais vai otrais asins piliens no dūriena vietas, cik dziļi iedurta lancetes adata un cik stipri saspiests pirksts, lai iegūtu asins pilienu.
Lai mājās izmērītu glikozes līmeni, vispirms jānomazgā un rūpīgi jānosusina rokas.
Ja dūriena vieta pirms tam tiek tīrīta ar spirtu, jāļauj tai nožūt. Pirmais asins piliens jānoslauka, jo tajā ir sašķaidītas, sabojātas asins šūnas. Mērījumam izmanto otro pilienu, kuru iegūst, sadurto pirkstu mazliet saspiežot. Ja to darīs pārāk stipri, izplūdīs audu šķidrums, kas var ietekmēt mērījuma precizitāti."
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
