360TV Ziņu uzmanību piesaistīja kādas Imantas iedzīvotājas ieraksts sociālajos tīklos. Sievietes uzņemtais video ataino satiksmes infrastruktūras izmaiņas Slokas ielā, kas raisījušas gan smaidus par “pasaulē pirmo gājēju ātruma valni”, gan dusmu pilnus komentārus par autovadītājiem, kuri gājēju ceļu sākuši izmantot braukšanai.
Aculiecinieces videoklipā redzams, ka uz Slokas ielas gājēju ceļa sākuma ir izvietots ātruma valnis, kas it kā paredzēts automašīnām. Ātruma valnis uzstādīts arī ielas noslēgumā pie Kleistu ielas. Kā izrādās, šajā vietā agrāk bijuši betona bloki, kas atturējuši šoferus no braukāšanas pa šo ielu.
“Saņemot gan iedzīvotāju sūdzības par šiem betona blokiem, gan arī apsaimniekotājam bija problēmas piekļūt ar tīrīšanas tehniku, lai varētu notīrīt to ceļu, tad Ārtelpas un mobilitātes departaments nolēma mainīt šo izkārtojumu un izvietot aizturi,” tā raidījumam skaidro Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinatore Daira Bite.
Jāatzīst, ka arī Google uzņemtie ielas attēli apstiprina to, ka līdz pat pagājušajai nedēļai uzstādītais betona bloku risinājums nebija ne estētisks, ne praktisks. Turklāt vēl, kā vēsta vietējo leģendas – bloki gluži kā magnēts pievilinājuši dažādus šaubīgus tipiņus.
Tomēr šie ātruma vaļņi nav gluži veiksmīgs risinājums, jo tie norāda, ka pa šo ielu drīkst braukt ar auto. “Šie aizturi bija domāti kā papildus elements, lai pievērstu uzmanību, un lai arī tad paskatās uz šo ceļa zīmi, ja kāds līdz tam vēl nav pamanījis. Šobrīd Ārtelpas un mobilitātes departaments ir apstiprinājuši, ka viņi meklē arī papildu risinājumu, kas varētu būt kādi stabiņi, kas arī aiztur autovadītājus pa šejieni pārvietoties”, norāda Bite, akcentējot, ka tuvākajā laikā šis aizturošais elements tikšot papildināts.
Kā noskaidrots Rīgas pašvaldības policijā (RPP) – saņemtas trīs iedzīvotāju sūdzības un uzsākti četri administratīvā pārkāpuma procesi par ceļa zīmes “Gājēju ceļš” neievērošanu. Par šādu pārkāpumu transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu 55 eiro apmērā.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.1 °C

















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
































































