1974. gada 12. aprīlī. Pirms 50 gadiem Lielajā Piektdienā līdz galam nenoskaidrotos apstākļos teju pilnībā izdega Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca – viena no senākajām un lielākajām Vidzemes baznīcām ārpus Rīgas, kas celta no 1259. līdz 1263. gadam vienā periodā ar Rūjienas ordeņa pili (literatūrā kā ugunsgrēka diena sastopams arī 9. vai 10. aprīlis, taču tas nemaina pašu faktu).

Uguns nopostīja un sagāza dievnama torni; iegāzās jumts, iznīcinot ērģeles, altāri, kanceli, balkonus, solus. Neskarta palika vien sakristeja jeb ģērbkambaris. No pārējā pāri palika tikai mūra sienas. Oficiāli runāja, ka uguns izcēlusies no baznīcai tuvā šķūnīša, ko nevilšus aizdedzinājuši neuzmanīgi pīpmaņi vai arī iepriekš savākto pērno lapu dedzinātāji, un vējš dzirksteles uznesis jumtā. Vietējo ugunsdzēsēju aprīkojums izrādījās pārāk trūcīgs, lai ko ietekmētu. Baznīcai bija māla kārniņu jumts, taču dzirksteles pa spraugām nokļuva uz koka šķindeļiem zem tā un degšana ātri pārsviedās uz koka torni. Bet netrūka runu, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. 

Situācija šķita aizdomīga, jo 1972. gadā bija nodegusi Liepupes baznīca un degusi arī Bolderājas baznīca, turklāt Rūjienas luterāņu dievnams 

un tā mācītājs bija samērā populāri un maijā baznīca grasījās svinēt savu septiņsimto gadadienu. Par laimi, no uguns izdevās paglābt baznīcas grāmatas, divus kroņlukturus, vācbaltu mākslinieka Frīdriha Ludviga fon Maidela (1795–1846) altārgleznu. Mazliet apdegušu un deformētu atrada torņa gaili. Draudze vēlējās sakrālo celtni atjaunot, taču padomju apstākļos tas ilgi nebija iespējams, turklāt draudzei neļāva saņemt palīdzību no trimdā dzīvojošajiem rūjieniešiem. Sakopšanas un konservēšanas darbi sākās tikai 1984. gadā. Atdzimšana izrādījās ilgs un kavēkļiem pilns process, kurš gan paātrinājās pēc tam, kad 1991. gadā ēku atguva draudze. Kopš 2017. gada nogales vietā ir arī atjaunotās baznīcas tornis.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 12. aprīlī

Tāļāka vecā dzelzs tilta katastrofa. Vakar 4 p. p. iegāzās iznestā koka posma tālākā daļa uz pilsētas pusi. Gabals ir 7 līdz 8 asis plats, ar vienu galu tas atbalstījās uz granīta pīlāru, ar otru uz pāļiem, blakus izrautai tilta daļai. Šie pāļi, uz kuriem balstījās tilts, bij jau izskaloti un aizzāģēti, tāpat tos vairs nesargāja ledlauži, kuri bij iznesti jau ceturtdien. Izgāzto tilta daļu saķēra ceļā uz jūru šleperi un ievilka eksportostā. Nākošā apdraudētā tilta daļa, kura pieder pie tā paša posma, atrodas uz kreisā krasta pusi. Pagaidām tā gan vēl turas. Posma daļu, kura iegāzās ceturtdienas vakarā upē, nolauzuši lielie ledus gabali, kuri bij sastrēguši augšpus Doles salas 3 verstu garumā gar upes kreiso krastu. Šie ledus gabali bij ārkārtīgi biezi un stipri. Atzīmējams, ka Doles jeb Sausā Daugava vēl stāv. Tāpat ledus nav kustējies Lucavas Daugavā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.