19. septembris vēsturē un senās avīzēs. Rīga gatavojas "zvēru dārza" atklāšanai

1933. gada. 19. septembrī. Pirms 90 gadiem veica pēdējos priekšdarbus, lai nedēļas nogalē Mežaparkā apmeklētājiem atkal atvērtu Rīgas Zooloģisko dārzu, kurš pirmo reizi bija atklāts 1912. gada 14. oktobrī, taču Pirmā pasaules kara laikā slēgts. Neatkarības pirmajos gados Zooloģiskā dārza teritoriju nodeva Rīgas pilsētas Sociālās apgādības nodaļai, kas tajā rīkoja vasaras nometnes bērniem. Doma atjaunot bijušo gan netika atmesta.

Pie īstenošanas ķērās biedrība "Latvijas zooloģiskais dārzs", kuru atbalstīja Izglītības un Zemkopības ministrija, kā arī Rīgas pašvaldība. Šajā dienā dārza teritoriju apmeklēja Rīgas pilsētas valdes delegācija, lai pārliecinātos, vai 24. septembrī, svētdienā, paredzētajam pasākumam viss gatavs. "Izbūve pavirzījusies jau tālu uz priekšu, un zvēru un putnu lielā daļa jau novietota ērtos būros. Pēdējos būvdarbus nobeidz šinīs dienās, un Mežu departaments jau izsūta oficiālos ielūgumus valdības un Rīgas pilsētas pārstāvjiem uz dārza atklāšanu svētdien pulksten 14. Sarunās noskaidrojies, ka tuvākos gados Zooloģiskais dārzs var palikt tagadējā vietā. Nemaz netraucējot blakus novietotās bērnu kolonijas. Ja Rīgas pilsētai vēl izdotos dārza vajadzībām iemainīt divus lielākus neapbūvētus zemes gabalus, kas atrodas Ķīšezera malā tieši blakus tagad atjaunotai zvēru dārza daļai, tad strīdīgais jautājums būtu atrisināts abām pusēm pieņemamā veidā uz visiem laikiem," stāstīja "Jaunākās Ziņas". 

Jāpiebilst, ka atkārtotās atklāšanas brīdī Rīgas zoodārza platība bija 3,4 hektāri, kamēr mūsdienās – aptuveni 20 hektāru. 

1933. gadā iemītnieku skaits bija 110, mūsdienās ap trīs tūkstošiem dzīvnieku no 430 sugām. Pārstāvēta lielākoties bija tikai Latvijā sastopamā fauna – stirnas, mežacūkas, zaķi, lūši, caunas, lapsas, dažādi putni. Ja neskaita vienu eksotisko pērtiķi, ievērojamākajiem bija pieskaitāms lūšu pāris Incis un Lēdija. Pirmais bija Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša dāvinājums, sagūstīts Alūksnes virsmežniecībā, bet Lēdiju sarūpēja Rīgas pilsēta. Ieejas maksa 1933. gadā tika noteikta ļoti demokrātiska – 20 santīmi pieaugušajiem, bērniem, studentiem, skolēniem, karavīriem – 10 santīmi. Bērnus līdz 10 gadu vecumam ielaida bez maksas. Apmeklētāju interese par atjaunoto zooloģisko dārzu jau uzreiz bija milzīga.

Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 19. septembrī

Liepāja. Jaunievedums telefoncentrālē. Pārbūvējamā telefoncentrālē uzstādīts tā sauktais skaitītājs, kas automātiski norādīs, cik reizes dienā abonents runājis. Skaitītāja nozīme ir tā, ka turpmāk nebūs noteiktas abonentu maksas. Ar skaitītāja ieviešanu paredzēts ņemt maksu no abonenta samērā ar to, cik reizes viņš ir runājis, t.i., maksu noteiks sakarā ar attiecīgās līnijas uzturēšanas izdevumiem.