Mediju sapieri. Krievijas pārtika Latvijas veikalos. 2. daļa: kas ieved preces un kas liek šķēršļus

Krievijas pārtikas preces joprojām gozējas Latvijas veikalu plauktos, radot dziļākas pārdomas par morāli, vērtībām un ekonomiku. Raksta pirmajā daļā iepazinām to tirgotāju veikalus – "Mere", "Beta" un "Mego" –, kuri visvairāk piedāvā Krievijā ražotus produktus, neraugoties uz to, ka tos ražo Latvijā vai arī citur Eiropā.

Nesekmīgs pirms Jāņiem bija Nacionālās apvienības (NA) sagatavotais Saeimas lēmuma projekts par veikalu tīkla "Mere" pārvaldītāja SIA "Latprodukti" un to īpašnieku iekļaušanu nacionālo sankciju sarakstā. Taču veikali paši neieved preces no Krievijas. Tos izplata vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Kas izplata Krievijas produktus?

Sazināšanās ar Krievijas pārtikas produktu izplatītājiem Latvijā ir sarežģīta. Dažkārt vairumtirgotāji nenorāda kontakttālruni vai arī uzrādītais tālruņa numurs nemaz nedarbojas. Pat ja izdodas uzņēmumu īpašniekus uzrunāt, jautājums par Krievijas precēm izrādās "tabu".

"Esam noslēguši tiešos līgumus ar lielākajiem tirdzniecības tīkliem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jau ilgu laiku esam dažādu populāru zīmolu oficiāli pārstāvji," savā mājaslapā lepojas SIA "Varmat". Šī vairumtirdzniecības uzņēmuma sadarbības partneru vidū ir arī tējas ražotāji no Krievijas. Latvijas valstspiederīgajiem Andrejam Mihailovam un Oļegam Gorjunovam piederošais "Varmat" pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2021. gadā piedzīvoja apgrozījuma rekordu, sasniedzot 1,33 miljonu eiro atzīmi (799,2 tūkst. eiro peļņa), liecina "Firmas.lv" publicētā informācija. Taču turpmākajos gados rādītāji krītas. 2022. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 918,3 tūkstoši, bet 2023. gadā – nepilni 904 tūkstoši eiro. Sarūk arī peļņa, un 2023. gadu "Varmat" noslēdza ar 15,4 tūkstošiem eiro zaudējumu. Uzņēmuma 2024. gada pārskats vēl nav pieejams.

SIA "Varmat" līdzīpašnieks Andrejs Mihailovs "Latvijas Avīzei" labprāt raksturoja kopējās tendences tējas tirgū. Piemēram, viņš pastāstīja, ka pircēji Latvijā ir konservatīvi un visvairāk pirktā ir parastā melnā tēja maisiņos, kamēr eksotiskās garšas nav pārāk ejoša prece. Turpretī jautājumā par Krievijas tējas noietu un izplatīšanu Mihailovs atteicās no jebkādiem komentāriem, attraucot, ka par to neko nezinot.

Krievijā ražotās zīdaiņu pārtikas izplatītājs SIA "Perviz" pieder Latvijas valstspiederīgajam Parvizam Šihalijevam un šeit pastāvīgi dzīvojošajam Azerbaidžānas pilsonim Orkhanam Mirzazadam. "Firmas.lv" datubāzē ir atzīme, ka uzņēmums nav sniedzis kontaktdatus. 2013. gadā "Perviz" atvēris interneta veikalu, bet tas pastāvējis vien pāris mēnešu. Tagad uzņēmuma vienīgais saistītais objekts ir noliktava Dzelzavas ielā. Pirmajā kara gadā (2022) uzņēmums audzējis gan apgrozījumu (268,4 tūkstoši eiro), gan peļņu (37,26 tūkstoši eiro), bet turpmākos divus gadus sākusies lejupslīde. Pērn "Perviz" apgrozījums samazinājās līdz 179 tūkstošiem eiro, bet peļņa bija tikai piecu tūkstošu eiro apmērā.

"Mego" nopērkama arī Krievijas limonāde "Tarhun", kuras etiķeti rotā stilizēta PSRS kvalitātes zīme.

Foto: Guntis Ščerbinskis / Latvijas Mediji

Vairumtirgotājs SIA "Monolith Baltic" pēc sava darbības apmēra ieņem otro vietu Latvijas konditorejas izstrādājumu un saldumu vairumtirdzniecības sfērā, liecina "Firmas.lv" dati. Četriem Latvijas valstspiederīgajiem – Aleksandram, Andrejam un Sergejam Ivanoviem, kā arī Jūlijai Dorofejevai – piederošais uzņēmums izplata arī Krievijas preces. Piemēram, veikalu plauktos atrodami uzņēmuma piegādātie mākslīgie ikri no Krievzemes. Atšķirībā no iepriekšminētajiem uzņēmumiem "Monolith Baltic" laikā no 2021. gada pastāvīgi audzējis apgrozījumu, 2024. gadā sasniedzot 5,17 miljonus eiro, pērno gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 295,2 tūkstošu eiro apmērā. Kā teikts uzņēmuma vadības ziņojumā, šogad plānots saglabāt apgrozījumu sasniegtajā līmenī. Īpašu akcentu uzņēmums liek uz eksporta potenciāla attīstīšanu.

Kompānijas uzrādītais tālruņa numurs neeksistē. "Monolith Baltic" vārds atrodams arī Vācijā dibinātās starptautiskās "Monolith" tirdzniecības grupas tīkla sarakstā. Šis vairumtirdzniecības gigants izvērsis darbību Eiropā, ieņemot vadošās pozīcijas tirgū, izplatot NVS, tai skaitā Krievijā, un Austrumeiropas valstīs ražotos pārtikas produktus. ""Monolith" grupas uzņēmumi pilnībā apmierina tradicionāli veidojušās vajadzības klientu lokam, ko pamatā veido Vācijas krievi un emigranti no Austrumeiropas valstīm," sacīts uzņēmuma mājaslapā. Vācijā darbojas arī vairāk nekā 160 grupai piederošu veikalu. "Monolith" informē, ka tā apgrozījums Vācijā pērn sasniedzis 750 miljonus eiro, bet grupas apgrozījums ārvalstīs bijis 180 miljonu eiro apmērā.

Ieved Eiropas Savienībā, pieskaita Latvijai

Vērtējot kopējo preču importu no Krievijas uz Latviju, jāatzīmē, ka šie skaitļi jāvērtē ne tikai kā divpusējs tirdzniecības darījums starp abām valstīm, bet gan kā daļa no ES importa. Preces, ko ieved Latvijā no trešajām valstīm, tostarp Krievijas, un kurām piemēro muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", kļūst par ES precēm. Tas nozīmē, ka šīs preces pēc muitas formalitāšu nokārtošanas Latvijā var brīvi pārvietot visā ES iekšējā tirgū.

Kā skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta eksperti, muitas procedūras veic Latvijas robežkontroles punktos, kas atrodas uz ES ārējās robežas. Pat ja konkrētās preces jau sākotnēji ir paredzētas piegādei citai ES dalībvalstij, tās var tikt atmuitotas Latvijā kā pirmajā ievešanas punktā un pēc atmuitošanas nosūtītas uz galamērķi citā dalībvalstī. "Jāņem vērā, ka arī tad, ja Latvija tiek norādīta kā preču saņēmējvalsts, tas automātiski nenozīmē, ka preces patērēs vai izmantos Latvijas teritorijā. Tās var reeksportēt uz citām ES dalībvalstīm vai uz trešajām valstīm," norāda ZM speciālisti.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

"Kā mēs redzam, caur Latviju tiek importēts arī uz citām Eiropas dalībvalstīm, jo mēs esam Krievijas ārējā robežvalsts. (..) Nav tā, ka Latvija kaut ko vairāk importē. Tieši otrādi, Latvija ne, bet pārējās valstis, kā es redzu pēc statistikas, turpināja un palielināja vēl šo importu no Krievijas, diemžēl modificējot aizliegto produktu sastāvus, tādējādi apejot zināmā mērā šos muitas nosacījumus," pavasarī valdības sēdē secināja premjere Evika Siliņa ("JV"). Neraugoties uz to, kopējais Krievijas imports Latvijā ir sarūkošs. 2024. gadā kopumā no Krievijas importētas preces 395,5 miljonu eiro vērtībā, kas ir vismaz par 200 miljoniem eiro mazākā apmērā nekā 2023. gadā, kad importa kopējā vērtība sasniedza 600 miljonus eiro. Vēl 2022. gadā Krievijas importa vērtība sasniedza 1,2 miljardus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Linsēklas beļģiem

Ja vērtējam šā gada pirmo ceturksni (janvāris – marts), Latvijā kopumā no Krievijas importētas preces 56,7 miljonu eiro vērtībā. Pārtikas preces veido salīdzinoši nelielu daļu – 4,6 miljonus eiro, un vēl tikpat no Krievijas ievestās pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumu un gatavā lopbarība (4,5 miljonu eiro vērtībā). No Krievijas ievestās pārtikas grozā īpaši izceļas eļļas augu produkti – šā gada pirmajos trīs mēnešos importēti 2,4 miljoni kg šādu produktu 1,4 miljonu eiro vērtībā. Lauvastiesu veido linsēklas, kas ievestas 2,2 miljonu kg apjomā (977,8 tūkst. eiro vērtībā).

Linsēklas ir viens no produktiem, ko importē no Krievijas un vienlaikus tālāk reeksportē uz citām ES dalībvalstīm, galvenokārt uz Beļģiju, nelielos apjomos arī uz Vāciju. Kā skaidro ZM eksperti, šāds imports no Krievijas ir cieši saistīts ar ES lēmumu pakāpeniski ieviest paaugstinātus muitas tarifus linsēklu importam no Krievijas. Saskaņā ar minēto ES regulējumu no 2024. gada 1. jūlija šim produktam ir piemērots paaugstināts muitas nodoklis, kas ieviests trīs posmos: 10% apmērā 2024. gadā; 20% 2025. gadā un 50% no 2026. gada 1. janvāra. "Pakāpeniskā tarifa piemērošana ir radījusi situāciju, kad tirgus dalībnieki, paredzot izmaksu pieaugumu nākotnē, ir centušies nodrošināt pietiekamas linsēklu piegādes iepriekšējos periodos, tādējādi veicinot gan importa, gan reeksporta apjomu pieaugumu," secina analītiķi. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati, kas rāda, ka kopš marta linsēklu imports Latvijā no Krievijas vairs nenotiek.

Linsēklas ir tikai viens no piemēriem, kas ilustrē to, ka liela daļa Krievijas importētā pārtikas apjoma nebūt netiek patērēts uz vietas Latvijā, bet nonāk citās ES valstīs.

Gurķi – arī latviešiem?

Līdzīgā veidā arī Latvijas tirgū var nonākt Krievijas produkcija no citām ES valstīm. Piemēram, saistībā ar ievērojamajiem Krievijas gurķu importa apjomiem Polijā eksperti atzīmē, ka daļa no ievestās produkcijas var tikt reeksportēta tālāk uz citām dalībvalstīm un tādējādi nonākot, piemēram, arī Latvijā.

"Esmu personīgi pats saņēmis mūsu partneru fotogrāfijas, kur Baltijas uzņēmumu noliktavās ir redzami šie Krievijas gurķi," atsaucoties uz attēlos redzamo produkcijas marķējumu, "Latvijas Avīzei" apliecina kooperatīva "Baltijas dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs. "Tas apliecina Krievijas gurķu fizisku klātbūtni Baltijas teritorijā, tomēr to tālāko ceļu izsekot ir ārkārtīgi sarežģīti." Lai gan gurķi parādās Baltijas valstu noliktavās, nav zināms, kur un zem kādas izkārtnes tie ceļo tālāk. "Līdz ar to tās ir tikai tādas aizdomas," piebilst Bušs. "Lielākā problēma ir tā, ka neviens krievu gurķu importētājs Polijā neatskaitās, kur tad tie gurķi ir aizgājuši tālāk." Lauksaimnieks ar zināmu cerību raugās uz jaunpieņemto ES regulu, ar ko agresorvalstu lauksaimniecības produkcijai tiks paaugstināta ievedmuita.

CSP dati rāda, ka gurķu imports no Polijas mūsu valstī pēdējos gados strauji pieaudzis. Vēl 2014. gadā Latvijā no šīs valsts tika ievesti tikai 289 tūkstoši kg gurķu 124 tūkstošu eiro vērtībā, bet pērn tie bija jau 3,5 miljoni kg 4,9 miljonu eiro apmērā. Rekords tika sasniegts 2023. gadā, kad gurķu imports no Polijas pieauga līdz pat 3,7 miljoniem kilogramu vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā. Šā gada pirmajos četros mēnešos mūsu valstī no Polijas ievests sešas reizes vairāk gurķu nekā visa 2014. gada laikā, tas ir, 763 tūkstoši kg 1,7 miljonu eiro vērtībā.

Ievedmuita pret aizliegumu

Līdz šim Eiropas Savienība ir izvairījusies noteikt tādas sankcijas, kas liktu šķēršļus pārtikas un tās izejvielu tirdzniecības plūsmām, to pārsvarā pamatojot ar pārtikas nodrošinājumu trešajām valstīm. Kā 2022. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē norādīja ES līderi, atbildība par globālo pārtikas krīzi gulstas tikai un vienīgi uz Krieviju un ka pārtikas nodrošinājums un pieejamība ir ES un tās dalībvalstu galvenā prioritāte.

Skaidrojot ES sankciju politiku, Finanšu izlūkošanas dienestā atzīmē, ka sankciju regulējumā ir paredzēti dažādi izņēmumi vispārīgiem aizliegumiem, ja darījums ir saistīts ar pārtikas tirdzniecību. Piemēram, 2025. gada februārī pieņemtais aizliegums darījumiem ar vairākām Krievijas ostām netiek piemērots gadījumos, ja darījums ir nepieciešams lauksaimniecības produktu, pārtikas vai mēslošanas līdzekļu importam, iegādei vai transportēšanai.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Vairoties no sankcijām pārtikai, vienlaikus ES ir lēmusi paaugstināt ievedmuitas nodokļa likmes atsevišķiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem. Turklāt šīs vasaras beigās augstāku muitas tarifu politika tiek krietni paplašināta, jo jūnijā tika apstiprināta tarifu paaugstināšana visiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kā arī mēslošanas līdzekļiem. Regula, kas stājās spēkā 2025. gada 1. jūlijā, lauksaimniecības un pārtikas precēm paaugstinātos muitas tarifus sāks piemērot četras nedēļas pēc tās stāšanās spēkā. Līdz ar to ievērojami tiks palielināti muitas nodokļi lauksaimniecības, pārtikas un dažām rūpniecības precēm (50% papildus šobrīd piemērojamam muitas nodoklim). Savukārt mēslošanas līdzekļiem muitas nodokļi tiks palielināti pakāpeniski trīs gados.

Palielinātais muitas nodoklis trāpīs visām Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas precēm, dažiem minerālmēslošanas līdzekļiem (slāpekļa un kompleksiem minerālmēslošanas līdzekļiem), ēteriskajām eļļām, kazeīnam, kazeinātiem, jēlādām, kokvilnai, zīdam un citiem produktiem. Bet jaunā Eiropas regula neskar, piemēram, zivis un zivju izstrādājumus. "Zemkopības ministrija turpinās aktīvi uzturēt jautājumu par ES muitas nodokļu paaugstināšanu Krievijai un Baltkrievijai, lai nākamajā ievedmuitas nodokļu paaugstināšanas priekšlikumā EK ietvertu arī zivis un zivju produktus," sola ministrijā.

Tikmēr, pēc Krievijas Zivju savienības Analītiskā centra sniegtajiem datiem, pērn Krievija deviņas reizes palielinājusi Klusā okeāna mencu eksportu uz ES līdz 2,6 tūkstošiem tonnu 17 miljonu eiro vērtībā. Tāpat 2024. gadā eiropieši Krievijai esot samaksājuši, piemēram, 17 miljonus eiro par laša fileju un deviņus miljonus eiro par pikšām. Tiesa, 2024. gadā kopumā ES importēja 180 tūkstošus tonnu Krievijas zivju un jūras produktu, kas ir par 10% mazāk nekā 2023. gadā. Bet Krievijas ieņēmumi par zivju piegādi Eiropas valstīm pagājušajā gadā saruka par 20% līdz 700 miljoniem eiro.

2024. gada 8. martā Latvijā spēkā stājās nacionāla mēroga aizliegums importēt noteiktas Krievijas un Baltkrievijas preces. Šā importa aizlieguma darbības laiks sākotnēji tika paredzēts līdz šā gada 1. jūlijam, taču pavasarī Saeima to pagarināja vēl uz gadu – līdz 2026. gada 1. jūlijam. Nacionālais aizliegums attiecas uz visiem dārzeņiem, augļiem, ogām un riekstiem, kā arī uz graudaugiem, noteiktām lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību.

Muitas nodokļa palielinājums, kas stājās spēkā nupat 1. jūlijā, atņems Krievijas precēm vienīgo priekšrocību – lētāku cenu.

Foto: Guntis Ščerbinskis / Latvijas Mediji

Vienlaikus ES no 2024. gada 1. jūlija paaugstināja muitas nodokļus atsevišķu preču importam no agresorvalstīm. Saskaņā ar šo regulu muitas nodokļi tika celti graudaugiem, eļļas augu sēklām, augu valsts produktiem, augu eļļām, lopbarības izejvielām un gatavai lopbarībai, kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kurus eksportē no šīm valstīm. Muitas nodokļu palielinājums attiecas vēl uz tādiem produktiem kā zirņi un aunazirņi, kā arī pākšu dārzeņu milti. ES pieeja pagaidām ir nevis aizliegt Krievijas un Baltkrievijas produktu importu, bet izmantot muitas nodokļa spiedienu. ZM speciālisti vērtē, ka muitas nodokļi šiem produktiem tiek paaugstināti līdz pietiekamam līmenim, lai apturētu vai ievērojami mazinātu importu no abām agresorvalstīm.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes