SAB: Ķīna izmanto karu Ukrainā, lai kāpinātu savas armijas gatavību karadarbībai

Ķīna izmanto karu Ukrainā, lai kāpinātu savas armijas gatavību karadarbībai, pagājušā gada darbības pārskatā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

SAB skaidro, ka Ķīnas izlūkdienesti ievāc informāciju gan par stratēģiskām, gan taktiskām detaļām. Šī informācija ļauj mācīties no Krievijas un Ukrainas praktiskās pieredzes kaujas laukā, kā arī izdarīt secinājumus par to, kā efektīvi atbalstīt Krieviju, secinājis SAB.

Ķīna ir uzskatāmi parādījusi, ka tai ir svarīga Krievijas režīma noturība, akcentē SAB. Putina režīma sabrukums vai tā sakāve no Rietumu puses būtu nozīmīgs ģeopolitisks apdraudējums un ierobežotu Ķīnas ārpolitiskos mērķus saistībā ar pastāvošās starptautiskās kārtības pārveidošanu, teikts biroja pārskatā.

SAB vērtē, ka Ķīnas interesēs ir saglabāt pastāvošo iekšpolitisko "status quo" Krievijā, jo tas nodrošina un atbalsta Ķīnas mērķus stratēģiskajā konkurencē ar ASV, kā arī centienus pārveidot starptautisko kārtību, lai tā atbilstu autoritāru valstu interesēm.

Ķīna arī sagaida, ka sadarbība ar Krieviju sniegs nepieciešamo atbalstu iespējamos reģionālos konfliktos, piemēram, Taivānā, vai citos krīzes scenārijos, kuros Ķīna saskartos ar ietekmes zaudēšanu, īpaši reģionālā mērogā, norādījis SAB.

Krievijas režīma stabilitāte nodrošina arī ekonomiskos ieguvumus, ko Pekina izmanto, lai stabilizētu iekšpolitiskos izaicinājumus, teikts pārskatā.

Attiecības ar Krieviju ir būtisks elements Ķīnas stratēģiskajā sāncensībā ar ASV Dienvidaustrumāzijas reģionā un starptautiskajā sistēmā kopumā. 2024. gadā "draudzība bez robežām", kuru Pekina un Maskava pasludināja īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, turpināja attīstīties, padziļinoties stratēģiskajai koordinācijai un sadarbībai ekonomikas un tirdzniecības, investīciju un enerģētikas, kā arī militārajā jomā, secinājis SAB.

Paplašinoties Rietumu sankcijām pret Krieviju un pieaugot tās starptautiskajai izolācijai, Ķīnas ekonomiskās attiecības ar Krieviju ir piedzīvojušas ievērojamu izaugsmi. Iepretim iepriekš piesardzīgajai attieksmei pret kaimiņvalsts ekonomisko varu, Ķīnas ietekme Krievijas ekonomikā turpina pieaugt, norāda SAB.

Aizvadītā gada pirmajos desmit mēnešos Ķīnas un Krievijas divpusējās tirdzniecības vērtība sasniedza 202,2 miljardus ASV dolāru, savukārt kopējais tirdzniecības apjoms pieaudzis par 26,3%. Šis pieaugums ir veicinājis progresējoši asimetriskas ekonomiskās attiecības gan importa-eksporta apjoma, gan arī preču satura ziņā, teikts pārskatā.

Ķīna arvien vairāk eksportē uz Krieviju preces ar augstu pievienoto vērtību. Lai gan Ķīna, ņemot vērā tās starptautisko pozīciju, neveic tiešas militāras piegādes, Pekina ir palielinājusi divējādās pielietojamības preču eksportu uz Krieviju, norādīts pārskatā. Publiski pieejamie dati rāda, ka Ķīna katru mēnesi eksportē divējādās pielietojamības preces vairāk nekā 300 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas veido vismaz trešdaļu no kopējā Ķīnas eksporta uz Krieviju.

Šīs preces ir identificētas kā augstas prioritātes izejmateriāli ieroču, tostarp raķešu un dronu ražošanā. Tādējādi Pekina atbalsta Krieviju ne tikai sankciju apiešanā, bet arī karadarbības Ukrainā turpināšanā, skaidro SAB.

Krievijas fosilā kurināmā eksports uz Ķīnu veido 47% no kopējā eksporta apjoma. Vienlaikus Ķīna aktīvi ierobežo tās iespējamo atkarību no Krievijas piegādēm, piemēram, atsakoties investēt "Sibīrijas spēks 2" gāzes cauruļvada projektā. Ķīna gūst finansiālo un ekonomisko priekšrocību, piemēram, iepērkot gāzi par samazinātu cenu. 2025.gadā Krievijas turpinās piegādāt Ķīnai gāzi par apmēram 35% zemāku cenu nekā Eiropai.

Aizvadītajā gadā Ķīna publiski vienojās ar Krieviju par militāro attiecību stiprināšanu, palielinot kopīgi veikto militāro mācību skaitu, mērogu un sarežģītību, kā arī ikdienā veicot kopīgas patruļas Klusā okeāna reģionā, teikts pārskatā.

Ķīna izmanto kopīgās militārās mācības, lai demonstrētu savu militāro mērogu un spēju atturēt ASV, uzsver SAB. Militāro mācību biežuma pieaugums un ģeogrāfiskais izvietojums padziļina abu valstu bruņoto spēku darbību koordināciju, kas Pekinai nepieciešama militārā spēka apliecināšanai reģionā, tostarp Taivānas kontekstā, norādījis SAB.

Vienlaikus SAB pārskatā teikts, ka paralēli militārās sadarbības intensifikācijai, Ķīna joprojām galvenokārt koncentrējas uz armijas modernizāciju. Drošības perspektīvā abu valstu attiecības balstās uz Krievijas sniegto atbalstu Ķīnas militārā sektora modernizācijai un attīstībai, secinājis birojs.

SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.