8.1 °C
Gaujieniete, ilggadējā pastniece Sandra Lārmane Latvijas Republikas atjaunošanas 35. gadadienā Rīgas pilī saņēmusi Atzinības krusta trešās pakāpes (bronzas) goda zīmi.
Darbam pastā viņa veltījusi savas dzīves 40 gadus, raksta avīze "Alūksnes un Malienas Ziņas".
Darītāja – vienkārša un sirsnīga, dodoties pie cilvēkiem, ikkatrā mājā Sandra gaidīta kā līdzcilvēks, kurš rūpējas un uzklausa. Katru rītu no Zvārtavas viņa mērojot ceļu uz Api, tad dodas pie klientiem Apes pagastā, Virešos, Vidagā, Gaujienā, bet maršrutu noslēdz savās mājās Zvārtavā.
Pastniecei esot kāda interesanta aizraušanās – ja ceļa malā redzot nokritušu auto dekoratīvo disku uzliku, piestāj, paceļ un ved uz mājām. Tā garāžas ārsienu tagad rotājot bagātīga kolekcija, atgādinot arī par pastnieces darba ikdienā nobrauktajiem kilometru tūkstošiem.
"Nevaru novilkt robežu – te es esmu pastniece vai kādas iestādes darbiniece, un te draugs, uzticības persona, sarunu biedrs. Esmu tas viss," sevi raksturojusi Sandra.
Par aroda izvēli viņa sakot, ka tas pirms 40 gadiem izvēlējies viņu, nevis otrādi – strādāt pastā viņu uzaicinājusi toreizējā Gaujienas pasta priekšniece. Iespējams, viss noticis likumsakarīgi, jo no bērnības viņa atceroties kādu zīmīgu ainu:
"Gaujienā manā bērnībā pastu vadāja sirma pastniece ar zirgu. Zinājām, cikos apmēram viņa ar zirgu izbrauks no pasta, abas ar māsu novaktējām, lēcām ratos un braucām uz māju pusi."
Pastnieka darbā esot daudz pozitīva, bet arī sava garoziņa. Piemēram, ceļā jādodas neatkarīgi no tā, kādi laikapstākļi ārā un kāds ceļu stāvoklis – putenis vai apledojums. Vēstules, laikraksti un žurnāli vai pensijas jāpiegādā tik un tā. Pozitīvais – iespēja satikt cilvēkus, kuri ļoti priecājas par pastnieka viesošanos, jo nereti atsevišķās mājās viņa esot vienīgais viesis. "Tā ir arī liela atbildība. Ja cilvēks pensijas dienā durvis neatver, es satraucos. Zvanu, ja arī zvanam neatbild, satraucos vēl vairāk. Ja nu noticis kaut kas slikts? Reizēm seniors vienkārši devies uz pilsētu un viss ir kārtībā. Tomēr ir bijis gadījums, kad seniore piedzīvojusi insultu, bet viņas mājās divas dienas neviens nav iegriezies un nav saņemta vajadzīgā palīdzība," pieredzes stāstos dalījusies Sandra.
Pastniece arī neslēpj, ka ir bijuši brīži, kad šim darbam gribējies atmest ar roku. Kad pastu skar reformas, iepazīt jaunu teritoriju, jaunas mājas un cilvēkus neesot viegli. Gaujienas pasta nodaļas slēgšana bijusi vissāpīgākā. Tomēr kolēģi vienmēr bijuši pretimnākoši, atsaucīgi un palīdzējuši, lai sākt strādāt jaunās vietās būtu vieglāk. S. Lārmane esot arī viena no pastniecēm, kura pastu izvadā ar uzņēmuma "Latvijas Pasts" jauno automašīnu.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
