Šodien pret Austriju Latvijas hokejistiem pietiks ar punktu ceturtdaļfināla sasniegšanai

Personīgo ambīciju pakārtošana komandas interesēm, visu maiņu līdzvērtīgs pienesums, spēja noturēt nemainīgi augstu spēles tempu un sava spēles stila uzspiešana pretiniekiem ļāva Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionātā izcīnīt pārliecinošāko uzvaru oficiālos turnīros pār allaž neērto Slovākijas izlasi – 5:1.

Lai arī slovāki šopavasar ir tālu no optimālā sastāva, jo tai dažādu iemeslu dēļ atteica visas viņu lielākās zvaigznes un sastāvā ir deviņi debitanti, bet mājās slimības gultā palika ilggadējais galvenais treneris Kreigs Remzijs, uzvaras pār viņiem gan Latvijas hokejistiem, gan līdzjutējiem vienmēr bijušas saldas. Taču pēdējam panākumam būs nulles vērtība, ja Latvijas izlase šodien pamatlaikā zaudēs Austrijai.

Trāpa desmitniekā

Pēc uzvaras pār Slovākiju cepums pienākas arī treneriem. Vēl pret somiem mača izskaņā, kad mūsējie pārgāja uz spēli ar trim maiņām, uz trešo virknējumu tika pacelts Rihards Bukarts, kopā ar Mārtiņu Dzierkalu un Oskaru Batņu viņš laukumā devās arī pret slovākiem. Savukārt uz ceturto virknējumu pie Haralda Egles un Martina Laviņa tika nosūtīts Toms Andersons. Ceturtais virknējums slovākiem iemeta divus, bet trešais vienus vārtus. "Jau pret somiem beigās bija sajūta, ka kaut kas jāpamaina. Reizēm trāpi, reizēm netrāpi. Bukarts, Batņa un Dzierkals jau iepriekš ir spēlējuši kopā, un labi spēlējuši, labi saskan arī Tomam ar Egli un Laviņu – šādā svarīgā mačā ceturtajai maiņai gūt divus vārtus ir ļoti daudz. Es pat teiktu, ka mums laukumā bija četras pirmās maiņas. Izlasē tā arī vajadzētu būt, ka katrai maiņai jāmāk iemest un aizsargāties, jo šeit ir tā vieta, kur jādara arī tas, ko dažreiz nemaz tik ļoti negribas," arī Vītoliņš bija gandarīts, ka izmaiņas nesušas augļus. 

"Priecē, ka mūsu spēlē ir dinamika, jau otro maču pēc kārtas varam uzspiest pretiniekiem savu spēli. 

Nav tā, ka iejaucas noguruma faktors, jo spēlējam arvien aktīvāk, lai gan puse komandas ir traumēta. Komandai ir raksturs, laukumā nav vienaldzīgo, visi spēlē ar lielu atbildības sajūtu," komplimentārs pret saviem padotajiem bija treneris.

Maksimāla koncentrēšanās

Latiņa tikpat augstu būs jānotur arī grupas pēdējā spēlē. Austrija otro gadu pēc kārtas pasaules čempionātā spēj pārsteigt. Pērn Prāgā, esot iedzinējos ar 1:6, viņi spēja izglābt punktu pret pašu Kanādu, kā arī ar 3:2 uzveica Somiju. Tikai izgāšanās pēdējā spēlē, ar 2:4 zaudējot tobrīd jau no elites izkritušajai Lielbritānijai, liedza austriešiem iekļūt ceturtdaļfinālā un aiz svītras atstāt somus. Šogad šveicieša Rodžera Bādera trenētajai komandai ir otrā iespēja. Bāders valstsvienību vada astoto gadu, komandas kodolu veido Austrijas hokeja līgas klubu spēlētāji, pieci iztiku pelna Šveicē, divi Zviedrijā, bet komandas lielākā zvaigzne ir 21 gadu vecais Marko Kaspers, kuram šī bija pirmā pilnā sezona NHL klubā Detroitas "Red Wings" (77 spēlēs 37 (19+18) punkti). NHL drafta astotais numurs spīd arī Stokholmā, jo ar četriem precīziem metieniem Kaspers ir austriešu labākais metējs. "Austrijai ir laba, sīksta komanda, ar saviem līderiem, lai viņus uzvarētu, jābūt koncentrācijai uz visiem 100%," uzskata viens no Latvijas aizsardzības balstiem Kristaps Zīle. Interesanti, ka laukumā tiksies divas komandas, kuras šajā čempionātā nav guvušas vārtus skaitliskajā vairākumā – Latvijai neizmantotas 12 iespējas jeb vairāk nekā 24 vairākuma minūtes, Austrijai attiecīgi 13 vairākumi jeb 20:31 minūte. 

"Vairākumā nevar paļauties, ka izspēlēsim līdz tukšam stūrim, ja smukie goli nekrīt, tad jāmēģina ripu dabūt uz vārtiem ar aizsargu metieniem no zilās līnijas, kā saka, ar gaļu iedzīt. 

Taču esmu diezgan drošs, ka mums atnāks arī vairākuma vārti, nevajag uz to tā ieciklēties, galvenais, ka ir uzvaras," mierīgs ir Zīle.

Spēlēt brīvi un baudīt hokeju

Martins Laviņš: "Spēlējam kā komanda, laukumā nav vienaldzīgo. Ar Haraldu Egli un Tomu Andersonu saprotamies ļoti labi, arī ārpus laukuma mums ir lieliskas attiecības, mēs viens otru bieži paraujam uz zoba. Kurš no jokiem cieš vairāk? Laikam jau es. Kad pirms spēlēm iesildoties uzsitam futbolu, viņi abi mēģina mani no apļa dabūt ārā pēc iespējas ātrāk. Laikam tāpēc, ka es esmu labāks futbolists par viņiem (smejas). Kad mūs salika kopā, runājām, ka spēlēsim brīvi, baudīsim hokeju, un tā arī sanāk. Man liels prieks par Haraldu un Tomu, ka viņi iemeta slovākiem, divi lieliski spēlētāji un divi lieliski vārtu guvumi. Pie Andersona gola noteikti uzteikšu arī Robertu Mamčicu, kurš to uzbrukumu iesāka. Komandas darbs! Pats visu turnīru jūtos ļoti labi, jo vairāk spēlēju, jo vieglāk ieiet ritmā. Pēc uzvarām Latvijas izlasē sajūtas vienmēr ir fantastiskas, jo īpaši pēc tik svarīgas spēles."

Neuzkāpt uz vecā grābekļa

Latvijas izlase IIHF pasaules rangā ir 10. vietā, austrieši trīs pozīcijas zemāk. Kopš 1992. gada abas komandas savā starpā tikušās 26 reizes, 22 mačos uzvarot mūsējiem (vārtu attiecība 100:56). Tika spēlēts arī pirms šī turnīra, aprīļa sākumā pārbaudes mačos Vīnē Vītoliņa komandai uzvarot ar 3:2 un 4:1. Tiesa, abas komandas tad vēl bija tālu no optimālā sastāva. Pasaules čempionātā iepriekšējā tikšanās bija 2022. gadā Tamperē, Latvijai uzvarot bullīšos ar 4:3, bet 2019. gadā Bratislavā mūsējie bija pārāki ar 5:2. Vienīgo reizi planētas meistarsacīkstēs austriešiem zaudējām 2013. gadā Helsinkos, kad Teda Nolana vadītā komanda piekāpās ar 3:6. Latvijas hokeja hrestomātijā bijuši divi spilgti gadījumi, kad pēc uzvarām pār spēcīgiem pretiniekiem, seko kaunpilns zaudējums rangā zemāk esošai komandai. Tā dēvēto kovida čempionātu Rīgā 2021. gadā sākām ar 2:0 pret Kanādu, bet sekoja 2:3 no Kazahstānas. Slavenākais trieciens ar grābekli pa pieri meklējams šī gadsimta sākumā 2001. gadā Ķelnē, kur ar 2:0 piesmējām amerikāņus, lai pēc tam ar 2:4 zaudētu ukraiņiem, pēc tam cīnoties par vietas saglabāšanu elitē.