20. maijs vēsturē un senās avīzēs. Pasaule vienojas par metru

1875. gada 20. maijā. Pirms 150 gadiem 17 tā laika rūpnieciski attīstītāko valstu, ASV un Krievijas impēriju ieskaitot, pārstāvji pulcējās uz konferenci Parīzē, lai parakstītu vienošanos par universālu pāreju uz metrisko sistēmu svaros un mēros.

Francijas Ārlietu ministrijā Parīzē, Orsē krastmalā, parakstītā konvencija lika pamatu 1960. gadā radītajai starptautiskajai mēru jeb SI sistēmai, kurai mūsdienās pievienojies absolūtais vairākums pasaules valstu. Rīgā iznākošais "Baltijas Vēstnesis" par sanāksmi Francijas galvaspilsētā ziņoja: "Parīzē bija starptautīga konference priekš vienāda mēra un svara ieviešanas visās valstīs. Šī konference 20. maijā savas sēdēšanas beiguse. 17 valstis caur saviem vietniekiem izteikušās, ka viņas piekrītot metra sistēmam, kuru jau līdz šim lietoja Francijā, Itālijā un citur. Vēl atraujas tik Anglija, Holande un Grieķija, bet cerams, ka viņas drīz piedalīsies. Ir nospriests iecelt komiteju iz 14 locekļiem, kuriem mēra un svara lietās apspriešana un nosacīšana top uzticēta. Ar šo nospriedumu izdarīšanu darbosies īpats institūts, kas Parīzē tiks dibināts. Par komitejas priekšsēdētāju tapa izvēlēts ģenerālis Ibanjess iz Madrides un par institūta direktoru profesors Govi iz Turīnes."

Vienota svaru un mēru sistēma lielā Eiropas daļā bija pastāvējusi vēl Senās Romas impērijas laikos un pēc tam arī franku valstī un tās valdnieka Kārļa Lielā izveidotajā Svētās Romas impērijā 9. gadsimtā, taču tālāk viduslaiku periodā veidojās sajukums. Savi mēri un svari varēja būt ne vien daudzajām karalistēm, bet pat vienas valsts dažādos reģionos. Attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai un zinātniskajiem sakariem, tas kļuva par milzu apgrūtinājumu, ko īpaši asi sāka izjust 19. gadsimtā, kad veidojās sadarbība, piemēram, ģeodēzisko uzmērījumu un kartogrāfijas jomā. 

Zinātniekus vienā valstī bija grūti iepazīstināt ar mērījumu un eksperimentu rezultātiem otrā, ja rezultāti bija dažādās mērvienībās.

1793. gadā Francijas Nacionālā sapulce definēja, ka metrs (no sengrieķu vārda "metron" – mērs) ir četrdesmitmiljonā daļa Zemes meridiāna. Pēc tam šis lielums vairākkārt precizēts, bet tas arī tika likts starptautiskās sistēmas pamatā.

"Jaunais Zemgalietis", 1925. gada 20. maijā

Linu kulstāmo ratu demonstrēšana. Pie pastāvošām linu šķiedras cenām linkopība ir viena no ienesīgākajām laukkopības nozarēm. Lielas grūtības rada tikai linu stiebru apstrādāšana, t. i., malšana un kulstīšana. Šis darbs ir vispārīgi gauss un grūts un tādēļ rudeņos, kad iesākas linu stiebru apstrādāšana, grūti atrast labus linu kulstītājus. Daudz vieglāka kulstīšana ir ar beļģu ratiem, sevišķi tad, kad tos dzen kāds mehānisks dzinējs. Bet arī ar kāju minot, šie rati prasa mazāk spēka un ir mazāk nogurdinoši nekā kulstīšana ar rokām. Linkopības speciālists agronoms B. Lindbergs ir konstruējis šādu ar kāju minamu beļģu ratu un tos pašlaik sāk izgatavot Vernera mehāniskās darbnīcās Rīgā, Brīvības ielā 184. Piektdien, 22. maijā pulksten 10 no rīta darbnīcā notiks pagatavoto ratu demonstrēšana.