Politologs Artūrs Graudiņš: Kā atgūt kritisko domāšanu?

Jau vairākus gadus mēs dzīvojam jaunā realitātē, kurā tradicionālo mediju patēriņš samazinās, bet sociālie tīkli kļūst par dominējošu informācijas avotu. Saskaņā ar 2024. gada datiem 86,3% Latvijas interneta lietotāju izmanto vismaz vienu sociālo mediju platformu.

"Youtube" sasniedz 80,2% Latvijas iedzīvotāju, "Facebook" lieto 61,27% lietotāju, savukārt "Tiktok" popularitāte aizvien turpina strauji augt. Šī pāreja uz digitālajiem medijiem ir devusi iespēju plašākai viedokļu dažādībai, kas ir pozitīvi, jo demokrātijā vārda brīvība ir viena no galvenajām vērtībām. Tomēr kā viena no negatīvajām blaknēm ir tā, ka digitālajā vidē aizvien vairāk reizumis ar nolūku, dažkārt aiz neziņas tiek proponēti meli un puspatiesības. Kā teicis viens no 20. gadsimta izcilākajiem itāļu rakstniekiem Umberto Eko – "Ziņu pārpilnībā patiesība izzūd."

Artūrs Graudiņš, politologs.

Foto: Publicitātes

Iespējams, tieši pateicoties plašajai sociālo tīklu izplatībai, kuru saturu var dažādi vērtēt no ētikas un morāles viedokļa, daudz tiek runāts par to, ka sabiedrība kopumā degradējas. Šo degradāciju veicina sociālo tīklu algoritmi, kuri apbalvo nevis saturu ar dziļu analīzi vai faktos balstītu argumentāciju, bet gan to, kas ir ātri patērējams, emocionāli piesātināts un provocējošs. Rezultātā prioritāte tiek dota "klikšķu" un skatījumu skaitam, nevis informācijas kvalitātei. 

Algoritmi rada "informācijas burbuļus", kuros lietotājs tiek pakļauts tikai tiem viedokļiem un faktiem, kas saskan ar viņa jau esošajiem uzskatiem.

Pastāvīga informācijas plūsma un virspusēja uzmanības sadale veicina koncentrēšanās spēju samazināšanos un padara cilvēkus jūtīgākus pret manipulācijām. Kā rakstīja filozofs Herberts Markūze: "Brīvība tikt maldinātam un brīvība maldināt ir viena no totalitārās sabiedrības smalkākajām manipulācijām." Sociālo tīklu vide, kas ārēji šķiet brīva un demokrātiska, tiešā veidā veicina sabiedrības polarizāciju un dezinformācijas izplatību.

Šādos apstākļos īpaši svarīga kļūst medijpratība, kritiskā domāšana un spēja izvērtēt avotus, lai sabiedrība nezaudētu spēju kopīgi meklēt patiesību un risināt kompleksas problēmas. Sabiedrība degradējas nevis tāpēc, ka cilvēki būtu kļuvuši sliktāki, bet tāpēc, ka publiskajā telpā trūkst rīku un stimulu, kas veicinātu dziļāku izziņu, cieņpilnu sarunu un atbildīgu vārda brīvības izmantošanu. Tāpēc svarīgs uzdevums ir atgriezt sabiedrības uzmanību pie patiesām vērtībām – zinātkāres, līdzdalības, atbildības un uzticēšanās.

Ko darīt, lai sociālo tīklu nozīme mūsdienu indivīdu dzīvē nebūtu tik liela? Vairāk mudināt cilvēkus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, jo īpaši nevalstiskajās un politiskajās organizācijās, kurās pulcējas līdzīgi domājoši cilvēki. Tieši iesaiste reālajā dzīvē rada līdzsvaru starp digitālo un klātienes komunikāciju. Sociālie tīkli kļūst pārlieku ietekmīgi tieši tad, kad tie pilda galvenā avota lomu, no kurienes cilvēki iegūst informāciju, veido viedokļus un komunicē. Cilvēki kļūst sociāli aktīvāki, piedaloties klātienes diskusijās, iesaistoties dažādos projektos, jo sociālo tīklu monopols pār viņu informatīvo telpu samazinās. Turklāt aktīva sabiedriskā dzīve ne tikai stiprina savstarpēju uzticēšanos un sadarbību, bet rada iespēju iegūt daudzveidīgāku skatījumu uz notikumiem.

Reālā pasaule piedāvā to, ko nevar izmērīt ar "patīk" skaitu, skatījumiem vai algoritmu panākumiem. Es izvēlos dzīvu, patiesu, īstu dzīvi! Kādu dzīvi izvēlies tu?