15. maijs vēsturē un senās avīzēs. Pasaules līmeņa orhideju pētnieks

1925. gada 15. maijā. Pirms 100 gadiem Liepājā piedzima viens no pasaules ievērojamākajiem un savas dzīves laikā arī vadošajiem orhideju pētniekiem, botāniķis Ernests Foldāts, trimdas zemē Venecuēlā pazīstams kā Ernesto Foldats, kurš atklājis ap 70 līdz tam zinātnei nezināmu orhideju sugu, bet vairāk nekā 1000 sugu aprakstījis orhidejām veltītos piecos sējumos fundamentālajā izdevumu sērijā "Flora de Venezuela" ("Venecuēlas flora").

Foldāta mūža sākumā gan nekas par šādu karjeru neliecināja – Otrā pasaules kara gaitā viņu izrāva no ģimnāzijas sola un iesauca latviešu leģiona 15. divīzijā; nosūtīja uz Vāciju. Foldāta vienībai Rietumvācijā izdevās nokļūt gūstā pie amerikāņiem, tad bija gūsts un līdz 1948. gadam dzīve bēgļu nometnēs Vācijā, kā arī matemātikas studijas Alberta Ludviga universitātē Freiburgā. Kad latviešu bēgļiem sāka ļaut izvēlēties jaunas mītnes zemes, Foldāts izvēlējās Venecuēlu. Tajā brīdī tā skaitījās turīga un perspektīva valsts. Vēlāk zinātnieks atzina, ka puķes un bioloģija viņu saistījusi jau bērnībā, taču vaļu interesēm viņš ļāvis tikai pēc tam, kad pārcēlās uz Venecuēlu, dabūja darbu vispirms vietējā cukurfabrikā, tad botāniskajā dārzā un drīz iestājās Venecuēlas Centrālajā universitātē Karakasā, kur līdz 1954. gadam studēja bioloģiju. Pēc tam sekoja Venecuēlas orhideju tematikai veltītas doktora disertācijas izstrāde Hārvarda Universitātē ASV, kur 1964. gadā tika iegūts doktora grāds. Zinātnieks studēja arī jūras bioloģiju, taču orhideju pētniecība kļuva par Foldāta akadēmiskās dzīves galveno nodarbošanos. Šajā ziņā viņš Dienvidamerikas mērogā izvirzījās starp vadošajiem speciālistiem, par saviem sasniegumiem tiekot vairākkārt apbalvots. Viņam uzticēja arī dažādus augsta līmeņa administratīvos amatus Venecuēlas augstskolās un pētniecības iestādēs. 

Vienlaikus Foldāts nesarāva saites ar latvietību un apmeklēja dzimteni 1990. gadā, tikko tāda iespēja radās. 90. gados viņš kādu brīdi nostrādāja par LU Bioloģijas fakultātes vieslektoru, 

kā arī dāvināja orhideju stādus LU Botāniskajam dārzam Rīgā un Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam Salaspilī. Intervijās Ernestam Foldātam mēdza jautāt, kā nākas, ka viņš kā bēglis citā zemē sasniedzis tādus panākumus. Viņa atbilde bija: džungļi cilvēkus izlaiž, bet latvieši ir pieraduši darboties, "citādi daba tādus izsaldēs"; venecuēliešiem pietrūkst neatlaidības un gatavības pasvīst, un latvieši uz šī fona spēja izvirzīties.

"Latvis", 1925. gada 15. maijā

Par radiofona noteikumiem un lietošanu aizvakar pārrunāja Latvijas radio biedru sapulcē. Pasta un telegrāfa virsvaldes izdotie noteikumi neatbilst dzīves vajadzībām. Sabiedrības interese par radio esot liela, bet ja biedrībām un organizācijām liegtu uzstādīt aparātus, tad Latvija nonāktu tikai pēc 10 gadiem tai pakāpē, kurā atrodas pārējās valstis. Sapulce izteica vēlēšanos, lai atļauj radio amatieriem izgatavot aparātus, kurus pārbaudītu pasta un telegrāfa virsvalde. Lai gan telefons un telegrāfs esot valsts monopols, tomēr ar aparātiem un piederumiem brīv tirgoties privātiem veikaliem, bet privātām biedrībām un personām aizliegts iegādāties un uzstādīt radioaparātus, kas gan atļauts citās valstīs. Radio biedrība ieteic piegriezt lielāku vērību laukiem, apgādājot tos ar laika, tirgus u. c. ziņām. To nevarētu veikt oficiāla iestāde, bet gan sabiedriskas organizācijas. Arī radio programmu jautājumu izstrādāšana nedrīkst palikt oficiālās rokās. Sapulce nolēma iesniegt pasta un telegrāfa virsvaldei savus atzinumus.