Aleksandrs Lielmežs: Vai tarifu sāgas turpinājums sekos?

Politiķi ir apņēmības pilni risināt "Sadales tīkla" ("ST") tarifu jautājumu. Saeimas deputāti Ilgtspējīgas attīstības komisijā un Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā šo problēmu skatījuši, iespējams, ka ir labāk situāciju izpratuši un vairākus priekšlikumus sagatavojuši. Kas tiešām varētu samazināt tarifus? Pirmkārt, "ST" apvienošana ar "Augstsprieguma tīklu" ("AT"), tā samazinot kopējās administrācijas izmaksas, otrkārt, daļu piegādes un "Sadales tīkla" tarifa sedz "Latvenergo".

Par cik tad varētu samazināt tarifu? Tā būtu Saeimas politiķu izšķiršanās, jo šādas strukturālas izmaiņas var veikt, tikai grozot attiecīgus normatīvos aktus, kuros noteikt "Latvenergo" koncerna mātes un meitu struktūru un kādu daļu no piegādes un "Sadales tīkla" tarifa apmaksā mātes uzņēmums. Šādas rīcības optimālais variants, manuprāt, būtu ap 90–100 milj. EUR gadā, t. i., aptuveni 25–26% no kopējā "ST" tarifa. Tas ļautu noteikt saprātīgu fiksēto maksu par jaudas nodrošināšanu ~2,0 EUR mēnesī vienas fāzes pieslēgumam un ~4 EUR trīs fāžu pieslēgumam neatkarīgi no ievada aizsardzības automāta ampēriem (A).

Kāpēc šāda summa? Tāpēc, ka naudu pašreiz iekasē nevis par patērēto jaudu, bet par ievada aizsardzības automāta norādītiem ampēriem. Patiesībā lietotāji, it sevišķi mājsaimniecības, šādu jaudu, ko atļauj ievada aizsardzības automāta A, neizmanto. Latvijā kopējā ievada aizsardzības automātu A ir vairāk nekā 11 000 MVA, bet visu transformatoru jauda ir tikai ~6000 MVA. "ST" pat teorētiski nevar nodrošināt jaudu, ko pieļauj ievada aizsardzības automātu A. Mājsaimniecības gada laikā patērē ~2 TWh, mājsaimniecību skaits ir ~984 000, tas nozīmē, ka vidēji stundā patērē tikai ~250 W. Vidēji neizmanto pat vienu A. Bet mazākais ievada aizsardzības automāts ir ar 16 A. Kāpēc nav ar 10, 8, 6 vai pat 4 A? Simtiem tūkstošu lietotāju ir uzstādīta mazāka jauda par 10 KW (10 KW nepieciešami ~16 A). Ļoti daudziem lietotājiem tā nepārsniedz 2–3 KW, kas atbilst ~4–5 A. Tāpēc nav korekti ņemt samaksu pēc ievada aizsardzības automāta A. 

Fiksēto maksu par jaudas uzturēšanu, ja bez tās nevar iztikt, vajadzētu nosaukt par abonementa maksu. Tad nerastos pārpratumi 

(par to liecina G. Lazdas iesniegums Ģenerālprokuratūrai par transformatora jaudas nesakritību ar lietotājiem it kā uzstādīto kopējo jaudu. Kāda ir lietotājiem uzstādītā jauda, to nezina neviens, pat lielākā daļa pašu lietotāju) un atbilstu tam, ka lietotāji maksā nelielu samaksu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa.

Izskanējušais salīdzinājums, ka jāpalielina fiksētā maksa, jo tas ir progresīvi un tā darot telekomunikāciju uzņēmumi, ir nekorekts un nav salīdzināms. Telekomunikācijas uzņēmumi par abonementa maksu nodrošina piekļuvi pašam pakalpojumam, ko var izmantot, neuzskaitot pakalpojuma apjomu. Elektroenerģijas lietotāji būtu ļoti pateicīgi, ja, samaksājot fiksēto maksu, varētu neierobežoti par brīvu lietot elektroenerģiju.

Meklējot labākos un taisnīgākos risinājumus tarifu sāgai, būtu jāņem vērā Eiropas Savienības normatīvos noteiktais, ka "ST" tarifiem ir jāstimulē pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER). Jāveicina elektroenerģijas lietošana, aizstājot fosilos enerģijas avotus. Tīkla balansēšanai svarīga ir elektroenerģijas izmantošana naktī un brīvdienās. Apstiprinātajos tarifos nekā tāda nav. Kāpēc? 

Svarīgi, lai arī "ST" tarifi veicina lielāku elektroenerģijas patēriņu (kā, piemēram, Somijā), jo Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir ļoti zems.

Tas neveicina valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Joprojām izskan apgalvojumi, ka lielie uzņēmumi ir subsidējuši mājsaimniecības. Kamēr tas nav pierādīts ar konkrētiem aprēķiniem, tas ir tikai pieņēmums un ticības jautājums. Teikt, ka uzņēmumi ir vairāk maksājuši par A, bet noklusēt, ka mazāk maksājuši par piegādi, ir nepateikt visu. Līdz 2023. gada 1. jūlijam energoietilpīgie lietotāji virs 200 A maksāja par strāvas lielumu 9,88 EUR/ A/gadā un virs 800 A – 11,54 EUR/ A/gadā, bet mājsaimniecības virs 16 A maksāja 2,40 EUR/ A/gadā un virs 63 A – 10,52 EUR/ A/gadā. Par piegādi energoietilpīgie lietotāji maksāja ~3 centus par KWh, bet mājsaimniecības ~4 centus par KWh. Ar šādu tarifu fakts bija tāds, ka lielie energoietilpīgie lietotāji, kas patērēja 58% elektroenerģijas, sedza 46% "ST" izdevumus. Mājsaimniecības, kas patērēja 27% elektroenerģijas, sedza 33% "ST" izdevumus. Tad kādi ir kritēriji, lai apgalvotu, ka ir notikušas šķērssubsīdijas? Jaunajos tarifos gan ir saskatāmas šķērssubsīdijas. Visi, kuriem nav uzstādīta 10 KW jauda, bet jāmaksā par ievada aizsardzības automāta 16 A, samaksā kāda cita vietā. Kura? Energoietilpīgie lietotāji reti kad izmanto tarifu "Pamata-1", ko izmanto mājsaimniecības. Vairāk izmanto tarifus "Pamata-2", "Pamata-3" un "Pamata-4". Visos šajos tarifos maksa par piegādi ir ievērojami zemāka nekā tarifā "Pamata-1".

Saeimai un valdībai jānovēlē atrast labāko un sabalansētāko risinājumu "ST" tarifu politikai, kas vairāk atbilst sabiedrības interesēm un sekmē elektroenerģijas lietošanu. Pašreizējais valdības piedāvājums (no 01.09.2023. līdz 01.01.2024. g. segt mājsaimniecībām 60% "ST" tarifa fiksēto maksu) 

atgādina, ka vispirms iekasējam un tad domājam, kā, pēc būtības, no tās pašas naudas kompensēt mājsaimniecībām izdevumus, ir uguns dzēšana pakulās un nav ilgtspējīgs. 

Tā ir pilnīgi lieka naudas skaitīšana šurp un turp.

Bet par pieļautām kļūdām ir jāmaksā. Labi, ka tas ir saprasts. Lai šī tarifu sāga būtu laba mācība visiem, kas tajā ir iesaistīti, un ka turpmāk tiks ievērots sens latviešu sakāmvārds – septiņreiz nomērī, vienreiz nogriez.