No 12. septembra kinoteātros visā Latvijā skatāma jauna pašmāju piedzīvojumu komēdija "Banāns upē". Spēlfilmas režisors Kristaps Brīze nu ir izturējis uguns kristības savas pirmās pilnmetrāžas filmas veidošanā un nāk klajā ar ģimenisku, personīgu stāstu.
Filmā galvenajās lomās filmējušies pazīstamie aktieri Kaspars Dumburs un Toms Auniņš, turpretī pusaudža lomu atveido Nestors Carjovs-Krūmiņš. Stāsts ir par vīrieti, kas ienāk jaunā ģimenē un cenšas nodibināt labas attiecības ar jaunās draudzenes dēlu. Kristaps Brīze, stāstot par filmā skarto tēmu, secina, ka dzīvē viss var gadīties, tā var piespēlēt dažādas kārtis, bet jāmēģina tās izspēlēt iespējami labāk. Sarunā ar jauno režisoru Kristapu Brīzi iedziļināmies filmas tapšanas procesā un debitanta pārdomās.
Kad tev radās pirmā ideja par filmu?
K. Brīze: Pats aizmetnis filmai jau bija gatavs ilgāku laiku, bet kaut kādā veidā viss kulminējās brīdī, kad īsi pirms konkursa piezvanīja režisors Juris Poškus, kurš pateica, ka Nacionālajā kino centrā pieejama arī debijas filmu programma, un jautāja, vai es tajā negribētu startēt. Bija gan palikušas burtiski dažas nedēļas laika, lai to dabūtu uz papīra, tomēr mums izdevās iesniegt un guvām atbalstu. Pats rakstīšanas process bija kā pingpongs gan ar Juri Pošku, gan ar manu sievu, režisori Ievu Ozoliņu, kā arī citiem kino ļaudīm. Filmai skaitos režisors un scenārists, bet patiesībā šis jau ir kopdarbs, savu artavu devuši daudzi.
Ir labi, ka varēji konsultēties ar savu sievu, jau pazīstamu režisori. Vai kādas idejas radījāt arī kopā?
Jā, noteikti, bet, kā jau teicu, kopumā bija ļoti daudz cilvēku ar labu sirdi, viņi visi palīdzēja šim darbam tapt.
Kas tev kā debitantam bija sarežģītākais, veidojot tieši pilnmetrāžas filmu?
Šis ir labs jautājums. Man liekas, ka pirms pirmās filmas esi citādāks nekā tad, kad esi to jau izveidojis. Tamdēļ, ka ir citāds priekšstats par kino. To varētu salīdzināt ar sprintu un maratonu, kas ir dažādas disciplīnas. Ja labi noskrien sprintu, tas nenozīmē, ka labi noskriesi maratonu. Priekšstati ir pilnībā citādāki. Pirms tam es veidoju īsfilmas, un, tiesa, pāris dienas bija grūti, bet beigās īsfilma jau bija gatava. Ja otrreiz darītu ko līdzīgu, tad neizvirzītu tik sarežģītu konceptu ar statisku kameru un to, ka viss notiek dabā, mainīgās lokācijās.