8 °C
Veselības aprūpes finansējums pašlaik nenodrošina Satversmē garantētās tiesības uz veselību, teikts vakar izplatītajā 18 ārstu un pacientu organizāciju atklātajā vēstulē.
Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošās profesionālās organizācijas, tiekoties ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, vairākkārt atzīmējušas, ka Latvijas veselības aprūpes nozares stagnācijas būtiskākais iemesls ir nepietiekamais finansējums, no kā izveidojusies satraucoša situācija veselības aprūpē, un kopīgi jāmeklē risinājumi papildu aptuveni 140 miljonu eiro finansējuma piešķiršanai vēl šogad un 310 miljonu eiro piešķiršanai nākamajā gadā.
Vēstules autori skaidro, kā Latvijā veidojas neiedomājami garās rindas uz medicīnas pakalpojumiem. Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai no valsts katru mēnesi tiek piešķirts finansējums pleca locītavu 20 operācijām, bet objektīvi šāda operācija ir nepieciešama 80 pacientiem, tātad par valsts finansējumu šīs operācijas varēs nodrošināt četru mēnešu laikā. Gaidot uz operāciju, cilvēkam ir darba nespēja, darba devējs ir zaudējis darbinieku, kas nevar paveikt ieplānoto ražošanā, būvniecībā vai citā tautsaimniecības nozarē, un rezultātā krītas produktivitāte.
Vienlaikus ir papildu izdevumi par darba nespējas apmaksu gan darba devējam, gan valstij, lai nodrošinātu līdzekļus cilvēkam darba nespējas laikā, turklāt par attiecīgo laika periodu netiek iekasēti nodokļi. Tādējādi veidojas ne tikai rinda, bet arī hroniski ielaistas veselības problēmas, kas daudzus Latvijas iedzīvotājus padara darbnespējīgus, noslogojot valsts sociālo budžetu.
Rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu šobrīd ir 11 397 pacienti, tostarp 970 pacienti ir ar konsīliju par steidzamību. Tikmēr plānotais finansējums lielo locītavu endoprotezēšanai 2023. gadam ir 17,8 miljoni eiro, bet plānotais pacientu skaits – 5039.
Kā pausts vēstulē, ja kādam no pacientiem ir privāti līdzekļi, lai segtu operācijas izmaksas, viņš var negaidīt četrus mēnešus, bet jau nākamajā dienā doties uz privātu klīniku, kur veiks operāciju. Tā veidojas dramatiska nevienlīdzība piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem, un Latvijas valsts nenodrošina saviem pilsoņiem Satversmē garantētās cilvēktiesības – tiesības uz veselību, pauž vēstules autori.
Vēstules parakstītāji aicina, ka ir nekavējoties jāveic finanšu ieguldījumi, lai iedzīvotājiem saglabātu iespēju piekļūt pakalpojumiem līdz šī gada beigām.
Vēstulē uzsvērts, ka no Eiropas un pasaules valstīm ar līdzīgiem nodokļu ieņēmumiem un iekšzemes kopproduktu Latvija veselības aprūpei atvēl vismazāk.
Tas liecinot nevis par finansiālu nespēju, bet gan politisku nevēlēšanos, un nauda, kas tagad jāiegulda veselības aprūpē, šķiet liela, jo tas nav darīts 33 gadus.
Vēstuli parakstījusi Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča un citi, kopskaitā 18 ārstu un pacientu organizāciju vadītāji.
