No piektdienas, 9., līdz svētdienai, 11. augustam, Valkas pilsētā un novadā, Valmieras novada Strenčos un Valgā notiks XV Latvijas amatierteātru svētki, kas pulcēs teju 400 kolektīvu un ap 1800 dalībnieku. Kas tagad, starpsvētku laikā, notiek amatierteātru kustībā? Cik tā joprojām populāra? Lai to noskaidrotu, sarunājos ar svētku rīkotāju komandas pārstāvjiem – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāju Sarmīti Pāvulēnu, LNKC amatierteātru ekspertu Jurģi Spulenieku un amatierteātru svētku producenti Santu Pētersoni.
Degsme spēlēt teātri
Amatierteātru kustībā vērojams milzīgs pašatdeves lādiņš, jo vēlās stundas pēc garās darba dienas tiek ziedotas mākslai un kopābūšanai ar līdzīgi domājošiem entuziastiem.
Jurģis Spulenieks teic, ka teātra kokam ir divi atzari – profesionālais un amatieru – un katrs pilda savu funkciju.
"Reizēm vari būt pārsteigts par to, cik populāra patiesībā ir šī nodarbe. Jo ir iespējams savākt pilnas zāles, it īpaši reģionos, lai rādītu izrādes un pildītu funkciju, ko nespēj nodrošināt profesionālie teātri – nogādāt teātri kā mākslas produktu līdz skatītājiem reģionos," norāda Jurģis Spulenieks. Dinamika cilvēku un kolektīvu skaita ziņā ir mainījusies, taču tas nav saistīts ar panīkumu nozarē, bet ar demogrāfiskiem procesiem. Vēlme piedalīties dziesmu svētkos piecu gadu laikā gan nebūt nav samazinājusies.
"Interesanti, ka, skatoties kolektīvu un dalībnieku dinamiku, pēdējos divos svētkos ir līdzīgs kolektīvu un dalībnieku skaits,"
novērojusi Sarmīte Pāvulēna. Dalībnieku skaits nav sarucis, neskatoties uz to, ka šis laiks ir izaicinošs kolektīviem, jo kultūras nozares maciņš paliek plānāks. "Budžetā prioritāri tiek nodrošināta drošība, aizsardzība. Šādu finansiālu likstu rezultātā kultūra nonāk pabērna lomā. Tāpēc ir jautājums, kā turpināt dzīvot? Kādu ceļu tālāk iet? Tāpēc festivāla moto ir "Savs ceļš", jo tāds ir katram kolektīvam un arī ambīcijas, ko sasniegt. Taču vairāk par visu ir vēlme izpaust sevi un savu talantu uz skatuves," teic Jurģis Spulenieks. Sarmīte Pāvulēna uzskata, ka aktierspēle aizrauj cilvēkus ar sirsnību un maksimālo atdevi. "Redzēsim daudz un dažādu profesiju pārstāvjus, kas nav profesionāli aktieri, bet spēle ir tāda, ka tur nav atšķirības. Vienalga, vai cilvēks ir ārsts, metinātājs vai traktorists, viņš var izspēlēt sevi, izlikt uz skatuves, un mēs par to visu varam priecāties. Tas ir fenomens."